You are currently viewing Paradīzes ieleja
Paradise Valley

Paradīzes ieleja

Pēc pāris dienu pavadīšanas Agadirā mēs bijām gatavi doties uz nākamo galamērķi Tizgui virzienā. Par ļoti labu cenu bijām rezervējuši naktsmītni nelielā viesnīcā kalnos netālu no Paradīzes ielejas – Hotel Restaurant Tifrit (koordinātas: 30.599090, -9.497355).

Godīgi sakot, mēs ļoti vēlējāmies izkļūt no Agadiras, jo jau bija skaidrs, ka Marokā COVID dēļ valsts tiek pilnīgi slēgta no ārpasaules un tiek noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi valsts iekšienē, un mums bija sajūta, ka apmešanās mazāk apdzīvotā vietā ļautu mums justies labāk un nepiesaistītu lieku vietējo varas iestāžu uzmanību.

Viesnīcā bija diezgan daudz viesu no Francijas un Nīderlandes, kuri bija ieradušies Marokā kādu laiku pirms mums un meklēja veidus, kā atgriezties savās mītnes zemēs. Visi regulārie reisi no un uz Maroku jau bija pārtraukti, un cilvēki cerēja nokļūt uz kādu no speciāli organizētajiem glābšanas reisiem.

parking
Paradise Valley parking

Pirms došanās prom no Agadiras mēs katram gadījumam iepirkām dažādus pārtikas produktus un dzērienus, jo plānojām doties pārgājienos tuvējos kalnos, un nebijām droši, ka šajā apgabalā varētu atrast kādus veikalus (kas izrādījās tieši tā arī bija). Brauciens ilga apmēram divas stundas. Pēc ierašanās viesnīcā mēs ātri iekārtojāmies savā istabā, kas bija diezgan liela ar skaistu skatu uz kalnaino apvidu.

Paradīzes ielejas pārgājieni

Pirms došanās prom no viesnīcas mēs vēl sarunājām vakariņas un devāmies ar automašīnu apmēram 5 kilometrus tieši uz mūsu pārgājienu sākuma punktu, kas tika izvēlēts tāpēc, ka tur bija liela autostāvvieta, ko ievērojām jau pa ceļam uz viesnīcu (koordinātas: 30.596774, -9.522854).

Kā nokļūt Paradīzes ielejā

walking pathIerodoties stāvvietā jūs redzēsiet vispārīgu informāciju par to, kurp doties, tomēr laiks un attālums nav precīzi norādīti. Turklāt mēs gandrīz devāmies nepareizajā virzienā, kad bijām šķērsojuši nelielu pakalnu ceļa malā. Sasniedzot nelielu lauku ceļu pēc nokāpšanas no pakalna (aptuvenas koordinātas: 30.594959, -9.523113), pagriezieties pa kreisi un ejiet pa ceļu, līdz vienā no līkumiem ievērojat norādi uz Paradīzes ieleju (aptuvenās koordinātas: 30.593968, -9.520802) – tur jāpagriežas pa labi un jāturpina ceļš pa kalnu taku.

No turienes, galvenokārt ejot lejup, jūs sasniegsiet upes ieleju (koordinātas: 30.588606, -9.526019) un jums būs jāturpina iet gar upi austrumu virzienā. No šīs vietas jums būs jānoiet apmēram 1,4 kilometri, lai sasniegtu šī pārgājiena maršruta galveno apskates objektu – skaistu kanjonu, kur varat atpūsties, baudīt apkārtējo ainavu un pat ieturēt maltīti, ja esat paņēmuši līdz sviestmaizes.

Viena lieta, kas jāatceras, pirms dodaties šāda veida pārgājinā Marokā – līdzi ņemiet pietiekami daudz ūdens. Mums katram bija apmēram 1,5 litri ūdens, un tas nebija īsti pietiekoši. Ja mums būtu bijis vairāk ūdens, tas būtu daudz labāk – atgriežoties uz autostāvvietu nācās pēdējās ūdens piles krietni pietaupīt.

Vēl pāris padomi

Mēs turpinājām ceļu uz priekšu, kad bijām sasnieguši šo vietu. Pēc vēl kāda kilometra nokļuvām nākošā pakalna virsotnē. Pa ceļam bija dažas viteas, kur pavērās skaisti skati uz apkārtni, tomēr pastaiga pa ieleju bija aizraujošāka, un es otrajā reizē tālāk visdrīizāk neietu.

cactusKopējais attālums, ko mēs šajā dienā mogājām, bija apmēram septiņi kilometri, lai gan tas varētu pat būt arī vairāk – gājiens nebija pa taisnu ceļu. Ja paskatās uz Paradīzes ielejā uzņemtajiem attēliem, kas atrodami internetā, jūs varētu būt pārsteigti, cik daudz ūdens ir upē. Patiesībā tajā ūdens gandrīz vispār nebija, jo pavasaris Marokā 2020. gadā bija sauss, un martā tas pat varētu būt normāli katru gadu, ka ūdens upē vispār nav. Jūnijā pēc lietiem ūdens tur varētu būt normālā daudzumā.

Paradīzes ieleja bija skaista un šis bija mūsu pirmais pārgājiems Marokā šī ceļojuma laikā, un tajā brīdī mums nebija ne mazākās nojausmas, cik kilometrus tur pa kalniem mēs vēl nostaigāsim. Kā izrādījās, pēc tam tikai maijā vien mēs kopā nostaigājām tuvu 90 kilometriem. Vēl tikai jāpiebilst, ka vakariņas pēc atgriešanās viesnīcā bija ļoti labas; varbūt ne gluži tik lielas cik pēc pārgājiena gribētos, taču mums par tām nebija jāmaksā daudz un mēs priecājāmies samaksāt nelielo rēķinu nākamajā rītā pirms došanās tālāk uz Taroudant.